Klimata pārmaiņas un straujā globālās rūpniecības un lauksaimniecības attīstība ir padarījusi svaiga ūdens trūkuma problēmu arvien nopietnāku, un saldūdens piegāde kļūst arvien saspringta, tāpēc arī dažām piekrastes pilsētām nopietni trūkst ūdens. Ūdens krīze rada nepieredzētu pieprasījumu pēc jūras ūdens atsāļošanas. Membrānas atsāļošanas aprīkojums ir process, kurā jūras ūdens nonāk caur pusnozīmīgu spirāles membrānu zem spiediena, liekā sāls un minerāli jūras ūdenī tiek bloķēti augstspiediena pusē un tiek izvadīti ar koncentrētu jūras ūdeni, un saldūdens iznāk no zema spiediena puses.

Saskaņā ar Nacionālo statistikas biroja datiem kopējais saldūdens resursu daudzums Ķīnā 2015. gadā bija 2830,6 miljardi kubikmetru, veidojot apmēram 6% no pasaules ūdens resursiem, kas ierindojas ceturtajā pasaulē. Tomēr saldūdens resursi uz vienu iedzīvotāju ir tikai 2300 kubikmetri, kas ir tikai 1/35 no pasaules vidējā līmeņa, un trūkst dabisko saldūdens resursu. Paātrinot industrializāciju un urbanizāciju, saldūdens piesārņojums ir nopietns galvenokārt rūpniecisko notekūdeņu un pilsētas notekūdeņu dēļ. Paredzams, ka jūras ūdens atsāļošana būs galvenais virziens augstas kvalitātes dzeramā ūdens papildināšanai. Ķīnas jūras ūdens atsāļošanas nozare izmanto 2/3 no kopējā skaita. Sākot ar 2015. gada decembri, jūras ūdens atsāļošanas projekti 139 ir būvēti visā valstī, un kopējais skalu ir 1,0265 miljoni tonnu dienā. Rūpnieciskais ūdens veido 63,60%, bet dzīvojamo ūdeni veido 35,67%. Globālais atsāļošanas projekts galvenokārt kalpo dzīvojamam ūdenim (60%), un rūpniecības ūdens veido tikai 28%.

Svarīgs mērķis attīstīt jūras ūdens atsāļošanas tehnoloģiju ir samazināt darbības izmaksas. Darbības izmaksu sastāvā elektroenerģijas patēriņš veido lielāko proporciju. Enerģijas patēriņa samazināšana ir visefektīvākais līdzeklis, lai samazinātu jūras ūdens atsāļošanas izmaksas.