Klimata pārmaiņas un straujā globālās rūpniecības un lauksaimniecības attīstība ir padarījušas saldūdens trūkuma problēmu arvien nopietnāku, un saldūdens piegāde kļūst arvien saspringtāka, tāpēc arī dažās piekrastes pilsētās nopietni trūkst ūdens. Ūdens krīze rada nepieredzētu pieprasījumu pēc jūras ūdens atsāļošanas. Membrānas atsāļošanas iekārtas ir process, kurā jūras ūdens zem spiediena ieplūst caur daļēji caurlaidīgu spirālveida membrānu, liekā sāls un minerālvielas jūras ūdenī tiek bloķētas augsta spiediena pusē un tiek izvadītas ar koncentrētu jūras ūdeni, un saldūdens izplūst no zema spiediena puses.

Saskaņā ar Nacionālā statistikas biroja datiem, kopējais saldūdens resursu apjoms Ķīnā 2015. gadā bija 2830,6 miljardi kubikmetru, kas veidoja aptuveni 6% no pasaules ūdens resursiem, ieņemot ceturto vietu pasaulē. Tomēr saldūdens resursi uz vienu iedzīvotāju ir tikai 2300 kubikmetri, kas ir tikai 1/35 no pasaules vidējā rādītāja, un trūkst dabisko saldūdens resursu. Paātrinoties industrializācijai un urbanizācijai, saldūdens piesārņojums ir nopietns, galvenokārt rūpniecisko notekūdeņu un pilsētu sadzīves notekūdeņu dēļ. Paredzams, ka jūras ūdens atsāļošana būs galvenais virziens augstas kvalitātes dzeramā ūdens papildināšanai. Ķīnas jūras ūdens atsāļošanas nozares patēriņš veido 2/3 no kopējā apjoma. Līdz 2015. gada decembrim visā valstī bija uzbūvēti 139 jūras ūdens atsāļošanas projekti, kuru kopējais apjoms bija 1,0265 miljoni tonnu dienā. Rūpnieciskais ūdens veido 63,60%, bet dzīvojamais ūdens - 35,67%. Globālais atsāļošanas projekts galvenokārt apkalpo dzīvojamo māju ūdeni (60 %), bet rūpnieciskais ūdens veido tikai 28 %.

Svarīgs jūras ūdens atsāļošanas tehnoloģijas attīstības mērķis ir samazināt ekspluatācijas izmaksas. Ekspluatācijas izmaksu sastāvā elektroenerģijas patēriņš veido lielāko daļu. Enerģijas patēriņa samazināšana ir visefektīvākais līdzeklis jūras ūdens atsāļošanas izmaksu samazināšanai.