Klimata pārmaiņas un globālās rūpniecības un lauksaimniecības straujā attīstība ir padarījusi saldūdens trūkuma problēmu arvien nopietnāku, un saldūdens piegāde kļūst arvien saspringtāka, tāpēc arī dažās piekrastes pilsētās ļoti trūkst ūdens. Ūdens krīze rada nepieredzētu pieprasījumu pēc jūras ūdens atsāļošanas. Membrānas atsāļošanas iekārta ir process, kurā jūras ūdens zem spiediena iekļūst caur puscaurlaidīgu spirālveida membrānu, sāls un minerālvielu pārpalikums jūras ūdenī tiek bloķēts augsta spiediena pusē un tiek izvadīts ar koncentrētu jūras ūdeni, un saldūdens izplūst. no zema spiediena puses.

Saskaņā ar Nacionālā statistikas biroja datiem, kopējais saldūdens resursu apjoms Ķīnā 2015. gadā bija 2830,6 miljardi kubikmetru, kas veido aptuveni 6% no pasaules ūdens resursiem, ieņemot ceturto vietu pasaulē. Taču saldūdens resursi uz vienu iedzīvotāju ir tikai 2300 kubikmetru, kas ir tikai 1/35 no pasaules vidējā rādītāja, turklāt trūkst dabisko saldūdens resursu. Paātrinoties industrializācijai un urbanizācijai, saldūdens piesārņojums ir nopietns galvenokārt rūpniecisko notekūdeņu un pilsētu sadzīves notekūdeņu dēļ. Paredzams, ka jūras ūdens atsāļošana būs galvenais virziens augstas kvalitātes dzeramā ūdens papildināšanai. Ķīnas jūras ūdens atsāļošanas nozare izmanto 2/3 no kopējā apjoma. 2015. gada decembrī visā valstī ir uzbūvēti 139 jūras ūdens atsāļošanas projekti, kuru kopējais apjoms ir 1,0265 miljoni tonnu dienā. Rūpnieciskais ūdens veido 63,60%, bet dzīvojamais ūdens veido 35,67%. Globālais atsāļošanas projekts galvenokārt apkalpo dzīvojamo ūdeni (60%), un rūpnieciskais ūdens veido tikai 28%.

Svarīgs jūras ūdens atsāļošanas tehnoloģijas attīstības mērķis ir ekspluatācijas izmaksu samazināšana. Ekspluatācijas izmaksu sastāvā lielāko īpatsvaru veido elektroenerģijas patēriņš. Enerģijas patēriņa samazināšana ir visefektīvākais līdzeklis jūras ūdens atsāļošanas izmaksu samazināšanai.