1. Jūras krasta elektrostacijas parasti izmanto elektrolītiskās jūras ūdens hlorēšanas sistēmas, kas rada efektīvu hloru (apmēram 1 ppm), elektrolizējot nātrija hlorīdu jūras ūdenī, kavējot mikrobu piesaistīšanos un vairošanos dzesēšanas sistēmas cauruļvados, filtros un jūras ūdens atsāļošanas pirmapstrādes sistēmās.
2. Sistēmas sastāvs un uzticamība: Galvenā iekārta ietver taisngrieža transformatorus, taisngriežus un elektrolītiskās šūnas, kurām jāatrisina tādas problēmas kā zema strāvas efektivitāte un īss anoda kalpošanas laiks.
3. Jauno ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju pielietošana
4. Zaļā ūdeņraža ražošanas un atjaunojamās enerģijas integrācija: attīstoties jūras vēja enerģijai un fotoelektriskajiem elementiem, par svarīgu virzienu ir kļuvusi jūras ūdens tieša elektrolīze ūdeņraža ražošanai. Piemēram, pasaulē pirmais 200 standarta kubikmetru stundā jūras ūdens elektrolīzes ūdeņraža ražošanas iekārtu komplekts ir sasniedzis 99,999% ūdeņraža tīrību, kas ir piemērota naftas un gāzes platformām jūrā un dziļjūras scenārijiem.
5. Katalizatora inovācija: Izmantojot ne dārgmetālu katalizatorus (piemēram, CoO Cr ₂ O3, RuMoNi) un korozijizturīgu konstrukciju, ir atrisinātas hlorīdu jonu korozijas un blakusreakciju problēmas. Piemēram, NiCoP – Cr ₂ O ∝ katods jūras ūdens elektrolīzes laikā nodrošina stabilu darbību vairāk nekā 1000 stundas.
6. Augsta efektivitāte un zems enerģijas patēriņš: Hibrīda elektrolīzes tehnoloģija (piemēram, sēra jonu oksidācijas reakcijas palīdzība) samazina enerģijas patēriņu līdz vienai trešdaļai no parastās elektrolīzes, ja spriegums ir zemāks par1 V.

Rezumējot, jūras ūdens elektrolīzes sistēmu pielietojums jūras ūdens elektrostacijās aptver gan tradicionālās piesārņojuma novēršanas, gan jaunās ūdeņraža ražošanas jomas, un to nepārtrauktā tehnoloģiskā attīstība nodrošina videi draudzīgus un efektīvus risinājumus piekrastes un jūras energosistēmām.

Jūras ūdens elektrolīzes sistēmas apkopes cikls

7. Regulāra pārbaude un apkope: Lai nodrošinātu normālu darbību, jūras ūdens elektrolīzes sistēma ir regulāri jāpārbauda un jāapkopj. Parasti ieteicams veikt pārbaudi ik pēc 3 līdz 6 mēnešiem, tostarp pārbaudīt anoda izšķīšanu un savienojuma daļu integritāti.

8. Elektrolīzes elementa komponenti: Elektrolīzes elements ir viens no jūras ūdens elektrolīzes sistēmas galvenajiem komponentiem, un tā darbības stāvoklim jāpievērš īpaša uzmanība. Ja elektrolīzes elementā tiek konstatēta kaļķakmens vai korozija, savlaicīgi jāveic skābes mazgāšana vai citi tīrīšanas pasākumi.

9. Elektriskā sistēma: Ļoti svarīga ir arī elektriskās sistēmas apkope, tostarp tādu iekārtu kā zemsprieguma sadales skapju, darbības vadības skapju un taisngriežu barošanas avotu pārbaude un apkope.

10. Filtrs: Kā svarīga jūras ūdens elektrolīzes sistēmu sastāvdaļa, filtri regulāri jātīra vai jānomaina atbilstoši konkrētām situācijām, lai uzturētu efektīvu ūdens attīrīšanas jaudu. Parasti augstas efektivitātes filtrus var nomainīt ik pēc 1 līdz 2 gadiem, savukārt fiziskajiem filtriem vai filtra kasetnēm var būt nepieciešama biežāka tīrīšana vai nomaiņa.

Rezumējot, jūras ūdens elektrolīzes sistēmu apkopes cikls jānosaka, pamatojoties uz konkrētiem lietošanas apstākļiem un ūdens kvalitātes rādītājiem, taču parasti ieteicams veikt visaptverošu pārbaudi vismaz reizi 3 līdz 6 mēnešos un veikt atbilstošu apkopi un uzturēšanu pēc nepieciešamības.